10 izcilākās Tropicália dziesmas

Tropikālisms bija muzikāla kustība, kas izraisīja īstu revolūciju Brazīlijas kultūrā. Patiesībā jaunajiem mūziķiem izdevās panākt milzīgu ietekmi un ietekmēt ne tikai šo paaudzi, bet arī virkni nākamo paaudžu.

Tropicália pirmo reizi parādījās 1967. gadā, bet kustība nostiprinājās 1968. gadā. Drosmīgie darbi tika radīti militārās diktatūras vēsturiskajā periodā (1964-1985).

Šīs iedvesmojošās paaudzes galvenie vārdi bija Caetano Veloso, Gilberto Gil, Os Mutantes un Gal Costa.

1. Prieks, prieks, prieks (Caetano Veloso)

Pastaiga pret vēju

Bez rokassomiņas un bez panky

Gandrīz decembra saulē

Es

Saule ielaužas noziegumos

Kosmosa kuģi, partizāni

In skaisti kardināli

Es

Uz prezidentu sejām

Ar lieliem mīlestības skūpstiem

Zobos, kājās, karogos

Bomba un Brigita Bardo

Prieks, prieks, prieks plašai sabiedrībai pazīstams arī kā Bez rokassomiņas un bez panky tika prezentēta trešajā TV ierakstu MPB festivālā (1967. gadā) un tika iesvētīta kā viena no izcilākajām Tropicália dziesmām.

Caetano Veloso bija viens no grupas līderiem un uzstājās kopā ar argentīniešu rokgrupu, kas izmantoja elektriskās ģitāras. Uztraukums radās, jo elektriskie instrumenti festivālos netika labi uzņemti.

Jau no iepriekš minētā fragmenta mēs varam redzēt, kā sastāvs paredzēts būt sava veida manifests Visā dziesmas tekstā Caetano pievēršas Brazīlijas jaunajiem estētiskajiem virzieniem.

Tā ir viegla, aktuāla, attieksmes pilna dziesma, kas ir kļuvusi par īsta sava laika ilustrāciju.

2. Šis apskāviens (Gilberto Žils)

Riodežaneiro joprojām ir skaista

Riodežaneiro joprojām ir

Riodežaneiro, februāris un marts

Sveiki, Sveiki, Realengo

Liels apskāviens!

Sveiki Flamengo fani

Šis apskāviens

Chacrinha turpina

Vēdera šūpoles

Un trīkstot meitenes ragu

Un komandē masas

Un tas turpina dot

Rīkojumi pagalmā

Bahajiešu mīlestības apliecinājums Riodežaneiro - tā skan dziesmas vārdi Šis apskāviens.

Iepriekš minētajā fragmentā, kas veido tikai dziesmas sākumdaļu, redzam virkni kultūras atsauču, kas saistītas ar pilsētu, kura vairākus gadu desmitus bija Brazīlijas mūzikas scēnas šūpulis.

Dziesmas citāti masu kultūras elementi kā, piemēram, raksturīgais piepilsētas rajons (Realengo), televīzijas šovs (Chacrinha) un populārākā karioku futbola komanda (Flamengo). Šis apskāviens ir saulains, optimistisks skatiens un darbojas kā sava laika liecība.

3. Panis et circenses (Caetano Veloso un Gilberto Gil dzied grupa Os Mutantes)

Es gribēju dziedāt

Mana saules apspīdētā dziesma

Es nometu drānas virs mastiem gaisā.

Es palaidu tīģerus un lauvas brīvībā pagalmos.

Bet cilvēki ēdamistabā

Viņi ir aizņemti ar dzimšanu un miršanu

Man tas bija izgatavots

No tīra gaismas tērauda duncis

Lai nogalinātu manu mīlestību, un es nogalināju

Pulksten piecos centrālajā prospektā

Bet cilvēki ēdamistabā

Viņi ir aizņemti ar dzimšanu un miršanu

Dziesma, kas tapusi Gilberto Gila un Caetano Veloso sadarbībā, iekaroja pasauli grupas Os Mutantes, kuru veido Seržo Diass, Arnaldo Baptista un Rita Lī, balsī.

Iepriekš redzamais ir fragments no skaņdarba, kas 1968. gadā tika ierakstīts albumā. Tropicália vai Panis Et Circenses .

Dziesmas nosaukums ir dziļi saistošs un attiecas uz maizes un cirka politika (izveidots Romas impērijas laikā). Tolaik iedzīvotājus izklaidēja ar ēdieniem un izklaidēm, kamēr politiķi darīja, ko vēlējās.

Kritiku šeit iemieso cilvēki ēdamzālē, bezjēdzīga elite, kas ir pilnīgi aizmāršīga - pat atsvešināta - Brazīlijas politiskās represiju ainas priekšā.

4. Vispārējs ievārījums (Torquato Neto un Gilberto Gil)

Dzejnieks izkārto karogu

Un sākas tropu rīts

Mirdzošs, krītošs, dzirkstošs

Saulespuķu karstumā ar prieku

Brazīlijas vispārējā želejā

Brazīlijas laikrakstā tiek publicēts paziņojums

Ê bumba iê iê boi

Nākamajā gadā, mēnesis, kas bija

Ê bumba iê iê iê iê

Tā ir tā pati deja, mans vērsis

Izteiciens "General Jelly" radies Dēcio Pignatari dzejolī un kļuvis par dziesma-manifests Torquato Neto un Gilberto Gil.

Mūzika ir ļoti reprezentatīva kustībai, jo tajā ir apvienoti ritmi - rock un baião -, kā arī virkne kultūras atsauču, piemēram, Osvalda de Andrade dzejolis Canção do Exílio un Manifesto Antropofágico.

Iepriekš minētie panti ir tikai īss fragments no dziesmas, kas ir tropikālistu kustības simboliska himna Tas ir slavinājums mūsu hibrīdai, daudzveidīgai un bagātai kultūrai un vienlaikus arī manifests pret represīvajiem laikiem, kuros dzīvojām, - tas viss atklāts angažētos, provokatīvos tekstos.

5. Lindonéia (Caetano Veloso un Gilberto Gil)

Spoguļa priekšā

Nevienam viņu neredzot

Miss

Skaisti neglīts

Pazudusi Lindonéia

Saplēsts gabalos pārbraukt

Miruši kucēni uz ielām

Policisti meklē policistus

Saule, kas spīd uz augļiem

Asiņošana

Ak, mana mīlestība

Vientulība mani nogalinās ar sāpēm

Dzied Nara Leão, Lindonéia komponēja Caetano un Gilberto Gil, un tā radās pēc laikraksta ziņojuma, kurā bija aprakstīta kādas Lindonejas pazušana priekšpilsētā.

Rubens Gerchman pēc ziņu izlasīšanas izveidoja audeklu Skaistā Lindonēja (1966), un Nara lūdza Caetano pārvērst šo stāstu mūzikā.

Valde Skaistā Lindonēja Rubens Guerchman, kas iedvesmoja dziesmu.

Interesanti, ka fotogrāfijā uz albuma vāka nav redzama Nara Leão, kā arī nav redzams viņas tēls.

Mūzika nes privātās un publiskās telpas mijiedarbība Piemēram, mājas spoguļa intimitāte un bailes atrasties uz ielas, kad to vēro policisti.

6. Mātes sirds (Vicente Celestino)

Kāds zemnieks sacīja savai mīļotajai

Mana elku pielūdzēja, saki, ko gribi

Es tevi nogalināšu, es nozagšu

Lai gan bēdas tu man sagādā, sieviete

Es gribu pierādīt, ka vēlos, lai tu

Es pielūdzu tavas acis, tavu augumu, tavu būtību.

Bet sakiet savu pasūtījumu, es ceru.

Tev nav nozīmes, nogalini vai tiksi nogalināts.

Un viņa jokojot teica savam draugam.

Ja tava trakā kaislība ir patiesa

Daļas jau un man iet saņemt

Tava māte ir visa sirds

Un zemnieks aizbēga

Kā zibens uz ceļa pazuda

Un tavs mīļotais kā traks

Uz ceļa raudādams viņš krita

Mātes sirds ir vēsturiskā albuma otrais skaņdarbs Tropicália vai Panis Et Circenses.

Dziesmā traģiskais mijas ar melodramatisko, un tādēļ ir cilvēki, kas šo skaņdarbu interpretē ironiskā, pastiša, parodijas tonī.

Dziesmā, kurā skan Rogerio Duprāta stīgu aranžējums un spēcīga Caetano interpretācija, ir uzsvērta atšķirība starp tropiku un bossa novu. šīs paaudzes sasniegums, jo tā spēja atbrīvoties no muzikālās formulas. .

7. Miserere nobis (Gilberto Žils)

Miserere-re nobis

Ora, ora pro nobis

Tā vienmēr būs, ak, jā

Tas ir vienmēr, vienmēr būs

Mēs vairs neesam tādi paši, kā tad, kad ieradāmies.

Klusa un tieva, gaidot vakariņas

Uz šķīvja malas ir tikai vakariņas.

Zivju kauli atpakaļ jūrā

Dziesmas nosaukums - Miserere nobis - Jāatceras, ka Tropicália komponisti uzauga Ziemeļaustrumos un cieta, kaut arī netieši, no reliģiskas ietekmes. Žila un Kaetano paaudzes pamatā bija kristīgā matrica, un šī iejaukšanās atspoguļojās grupas poētikā.

Dziesma sākas ar svinīgu toni, līdzīgu tam, kāds ir reliģiskajos dievkalpojumos, un dziesmas teksts spēlējas ar Kristus asinīm un vīnu. Gilberto Gila kompozīcijā ēdienam ir politiska loma, uzsverot arī Kristus asinis. iztaujājošs un saistošs raksturs šīs paaudzes.

8. Industriālais parks (Tom Zé)

Tas ir tikai requentar

Un lietošana,

Tas ir tikai requentar

Un lietošana,

Jo tas ir ražots, ražots, ražots Brazīlijā.

Jo tas ir ražots, ražots, ražots Brazīlijā.

Uzlabojiet indigo krāsas debesis

Baneri uz auklas

Lieli svētki visā valstī.

Pamosties ar lūgšanām

Rūpniecības attīstība

Nāc un nes mūsu izpirkšanu.

Ir plakāta meitene

Stjuarte un maigums uz plakāta,

Paskatieties uz sienas,

Mans prieks

Vienā mirklī tas tiek pārveidots

Industriālais parks ir jūsu laika uzskaite Mēs runājam ne tikai par patēriņa preču, bet arī par vērtību un kultūras importu un eksportu.

Toms Zē uzsver Brazīlijas antropofāģiskās attiecības kā mūsu kultūras konstituējošu iezīmi, kā arī laikmetu sajaukumu (arhaiskā dimensija, kas mijās ar moderno valstī, kura dzīvoja diktatūras paspārnē). Ir vērts atcerēties, ka Brazīlija tajā laikā joprojām bija puslīdz lauku un puslīdz pilsētnieciska, īsta hibrīda telpa.

Bahu komponista dziesmu tekstos ir arī skābs komentārs par to, kas nav izdevies mūsu industrializācijas procesā, un tajos kritizēta virkne politisko izvēļu, ko izdarīja tie, kas vadīja valsti.

9. Kamēr jūsu vilks nenāk (Caetano Veloso )

Pastaigāsimies apslēptajā mežā, mana mīlestība

Pastaigāsimies pa aleju

Pastaigāsimies pa ceļiem, augsti mana mīlestība

Zem asfalta ir kalnu grēda

Estação Primeira da Mangueira šķērso plašas ielas

(Militārās kapelas klarjoni)

Pārejas zem Avenida Presidente Vargas

(Militārās kapelas klarjoni)

Presidente Vargas, Presidente Vargas, Presidente Vargas, Presidente Vargas

(Militārās kapelas klarjoni)

Kamēr jūsu vilks nenāk ir dziļi politiska dziesma Mūzika ir laikmetīga pret režīmu vērstajām demonstrācijām un gājieniem. Neraugoties uz cīņu, tiek iedibināts drūms tonis (melodija sākas ar it kā vieglu optimisma gaisotni un pamazām pieņemas spēkā).

Kompozīcija ir sava veida brīdinājums, jo pēc dažiem mēnešiem vilks (metaforiski - diktatūra) nāk un aizved trimdā Kaetano un Žilu, divus Tropikālijas lielākos vārdus.

Mūzikas rezultāts ir protestu un partizānu kara kurināšana. Viņa ziņo, ka tropikālistu nostāja pret svina gadiem ir kļuvusi asāka.

10. Mamma, Drosme (Caetano Veloso un Torquato Neto)

Māmiņ, māmiņ, nerunā

Dzīve ir tāda

Es aizgāju prom

Māmiņ, māmiņ, nerunā

Es nekad neatgriezīšos atpakaļ pa šo ceļu

Māmiņ, māmiņ, nerunā

Dzīve ir tāda

Es tiešām gribu, lai tas šeit

Māmiņ, māmiņ, nerunā

Paņemiet dažas mazgāšanas drāniņas

Izlasiet romānu

Skatiet tirgus kontus

Lai gan to radīja Caetano kopā ar Torquato, Mamma, Drosme Savukārt nosaukums ir aizgūts no Brehta lugas, kas kalpoja par iedvesmu Baianos.

Virspusēji lasot, var teikt, ka dziesma ir par māti, kura uztraucas par dēla dzīvi lielpilsētā. Tomēr daudzi šo dziesmu lasa biogrāfiski, it kā tas būtu iespējams dialogs starp Torkvatī un viņa māti Salomeju.

Mamma, Drosme ir skarbs, nežēlīgs un patiess mātes un dēla attiecību portrets šīs paaudzes.

Uzzini vairāk par Tropicália

Tropicália galvenie vārdi mūzikā bija: Caetano Veloso, Gilberto Gil, Os Mutantes, Gal Costa, Torquato Neto, Guilherme Araujo un Tom Zé.

Taču tropikālisma kustība atspoguļojās dažādās mākslas jomās (ne tikai mūzikā, bet arī teātrī, tēlotājmākslā, dzejā un kino).

Neatkarīgi no medija, mākslinieki bija iecerējuši veidot kritisku Brazīlijas kultūras analīzi, provocējot padziļinātas pārdomas un demonstrējot patiesu nepatiku pret strupajām ikdienišķībām.

Grupas nosaukums radās 1968. gadā, kad Nelsons Motta Riodežaneiro laikrakstā "Última Hora" uzrakstīja un publicēja manifestu ar nosaukumu. Tropikālistu krusta karš.

Jaunieši, kas radīja Tropicália

Māksliniekiem bija kopīga vēlme sacensties, eksperimentēt, provocēt estētisku inovāciju. .

Vēlme veicināt kultūras kanibālisms Tas izpaudās, piemēram, kā neticamu kombināciju izmantošana mūzikā - komponisti sajauca rokmūziku, bolero, bossa novu, sambu. Viņi ne tikai veicināja ritmu sajaukumu, bet arī izmantoja neiedomātus instrumentus, kas sapludināja erudītisko ar populāro.

Šī kultūras rosība tika pārraidīta tiešraidē, izmantojot Dziesmu svētkus, ko pārraidīja televīzijā.

Kad 1968. gada decembrī, īstenojot Institucionālo likumu Nr. 5, pastiprinājās represijas, tika arestēti kustības galvenie dalībnieki Caetano Veloso un Gilberto Žils. Vēlāk viņi tika izsūtīti uz Angliju.

Klausieties labāko tropikālistu skaņu celiņu mūsu Spotify

Iepazīstieties arī ar