Vinicius de Moraes 12 bērnu dzejoļi

Dzejnieka un komponista Vinicius de Moraes bērnu darbi ir labi pazīstami Brazīlijas publikai.

Pagājušā gadsimta 50. gados viņš sarakstīja dzejoļus bērniem, kuru pamatā bija Bībeles stāsts par Noasa šķirstu. 1970. gadā šie teksti tika publicēti grāmatā Noasa šķirsts veltīta autora bērniem Pedro un Suzanai.

1980. gadā grāmata tika pārveidota par muzikālu projektu. 1980. gadā kopā ar Toquinho Vinicius radīja albumu Noasa šķirsts izlaists īsi pirms viņa nāves.

Šeit esam apkopojuši dažus dzejoļus no šī projekta. Pārbaudiet tos!

1. Pulkstenis

Paiet, laiks, tik-tak

Tik-tak, iet, iet, laiks

Tas drīz, tik-tak, tik-tak

Tik-tak, un tu dodies ceļā

Pārejas, laiks

Diezgan ātri

Bez kavēšanās

Tas neaizņems daudz laika

Ka es jau esmu

Ļoti noguris

Es jau esmu zaudējis

Viss prieks

Lai to izdarītu

Mans tic-tac

Diena un nakts

Nakts un diena

Tic-tac

Tic-tac

Tik-tak...

Šajā dzejolī , Vinicius de Moraes veido valodas struktūru ar ritms Izmantojot stilistisko resursu onomatopejas viņš komponē skanīgu un tēlainu tekstu.

Šeit gandrīz var "dzirdēt", kā pulkstenis strādā. Turklāt dzejnieks meklē vārdus, kas saistīti ar laika jēdzienu, lai runātu par priekšmetu, kas mēra laiku. temporalitāte .

Dzejolī, lai gan tas ir domāts bērniem, tomēr ir jūtamas zināmas skumjas. Mēs to varam pamanīt. melanholija caur pantiem "Es jau esmu ļoti noguris" un "Es jau esmu zaudējis visu prieku".

Noskaties videoklipu, kurā dziesmu dzied Valters Franko:

2. Māja

Tā bija māja

Ļoti smieklīgi

Tam nebija griestu

Man nebija nekas

Neviens nevarēja

Ievadot to nav

Jo mājā

Man nebija zemes

Neviens nevarēja

Guļot šūpuļtīklā

Jo māja

Nav sienas

Neviens nevarēja

Pīpēšana

Kāpēc podiņš

Nebija

Bet tas tika veikts

Ar lielu rūpību

Uz muļķu ielas

Nulles numurs.

Viens no pazīstamākajiem bērnu dzejoļiem Brazīlijā ir Māja. Pastāv dažas pārgalvīgas šī dzejoļa nozīmes analīzes.

Vispopulārākā ir versija, ka minētā māja ir metafora, lai runātu par grūtnieces dzemdi, t. i., par cilvēka pirmo "māju". Tomēr šī versija neatbilst Vinīcija nodomiem.

Patiesībā, kā stāsta mūziķis Toquinho, šo dzejoli iedvesmojis urugvajiešu mākslinieka un arhitekta Karlosa Vilaró nams, kurš to atklāja pagājušā gadsimta 60. gados. Šī būve, ko sauc par Casapueblo atrodas Punta Ballena, Urugvajā, un tai ir diezgan neparasta struktūra .

Casapueblo mākslinieks Karloss Vilaró, kas būtu iedvesmojis radīt dzejoli. Māja

Jebkurā gadījumā šajā dzejolī ir izsekots radošs apraksts par pretrunu pilna māja Šādā veidā, lasot vai klausoties tekstu, mēs iztēlē radām jautrus veidus, kā dzīvot šajā ēkā, lai tā veidotos tikai mentāli.

Zemāk skatieties, kā grupa Boca Livre dzied šo versiju pēc mūzikas:

3. Lauva

Lauva! Lauva! Lauva!

Rēkšana kā pērkons

Viņš uzlēca, un reiz viņš

Mazs kalnu kazlēns.

Lauva! Lauva! Lauva!

Tu esi radīšanas karalis

Tavs kakls ir krāsns

Tavs lēciens, liesma

Tavs nags, skuveklis

Rudenī sagriež laupījumu.

Lauva tālu prom, lauva tuvu

Tuksneša smiltīs.

Lauva augsta, dižojoša

Pie kraujas.

Lauva medībās pa dienu

Izskrien no alas.

Lauva! Lauva! Lauva!

Vai Dievs tevi radīja vai ne?

Tīģera lēciens ir ātrs

Tāpat kā zibens; bet nav

Tīģeris pasaulē bēg

Par lēcienu, ko veic Lauva.

Es nezinu, kas priekšā

Nežēlīgais degunradis.

Nu, ja viņš redz Lauvu

Tas aizbēg kā viesuļvētra.

Lauva slēpjas, gaida

No cita zvēra gaitas...

Tīģeris nāk; kā šautriņa

Leopards krīt uz viņa

Un, kamēr viņi cīnās, klusē

Lauva uz to raugās.

Kad viņi ir noguruši, lauva

Nogalini pa vienam ar katru roku.

Lauva! Lauva! Lauva!

Tu esi radīšanas karalis!

Dzejolis Lauva sniedz pārskatu par mežonīga pasaule Šeit autors parāda majestātisko un spēcīgo lauvas figūru, kas tiek uzskatīta par lauvas "meža karalis" .

Vinicijs salīdzina lauvu ar citiem dzīvniekiem, piemēram, tīģeri, degunradžu un leopardu. Un šajā salīdzinājumā, pēc dzejnieka domām, lauva ir spēcīgākais un tas, kurš uzvarēs "cīņā". Caur stāstījumu lasītājs tiek vedināts iztēloties džungļu dzīvniekus.

Interesanti ir tas, ka, lai gan tas ir dzejolis bērniem, tekstā ir attēlotas ainas no medības un nāvi, kas atrodama pantos "Viņš lēca, un reiz tur bija mazs kalnu kazlēns" vai "Kad viņi nogurst, lauva nokauj vienu ar katru roku".

Noskaties dziesmas video, ko dzied Caetano Veloso:

4. Pīle

Šeit nāk pīle

Ķepa šeit, ķepa tur

Šeit nāk pīle

Lai redzētu, kas notiek.

Muļķīgā pīle

Kauss ir pamanīts

Viņš pārspēja vistu

Hit the teal

Viņš izlēca no sava perona

Uz zirga kājas

Viņš tika izsists

Izaudzis gailis

Apēda gabaliņu

No tikai par to, kā

Viņš sastapās ar aizrīšanos

Ar sāpēm zarnās

Iekrita akā

Sabojāta bļoda

Tik daudz darīja zēns

Tas nonāca katlā.

Dzejolī Pīle autors neticami labi strādā ar vārdiem, radot oralitāte un ritms Vinicius izmanto rēbus, lai izveidotu tekstu, kas ir viegli iegaumējams, bet nebūt ne virspusējs.

Tajā autors stāsta par ļoti palaidnīgu pīli, kas pēc vairākiem piedzīvojumiem nonāk "uz podiņa". bērnības iztēle .

Turklāt attēlotajā ainā mēs redzam fantāzijas elementi e muļķības , kas dzejoli padara vēl interesantāku.

Noskatieties muzikālo versiju zemāk pievienotajā videoklipā:

5. Kaķis

Ar skaistu papēdi

Skaidrs un drošs

Kaķis iet garām

No zemes līdz sienai

Drīz mainās

Atzinums

Atkal nodot

No sienas līdz grīdai

Un tas ir uz vietas

Klusi

Aiz nabaga

No maza putniņa

Pēkšņi, lai

Kā vajāja

Pēc tam tas tiek aizdedzināts

Lēcieni uz sāniem

Un, kad viss

Ja esat noguris

Veikt vannu

Mēles nodošana

Pie vēdera.

Dzejolis Kaķis iepazīstina ar šo mājdzīvnieku personību, kas ir tik ļoti klātesoša mūsu dzīvē. Šeit autors portretē elegance un veiklība šo kaķveidīgo, kuros redzamas lēkāšanas, medību un atpūtas ainas.

Var arī teikt, ka, aprakstot šādus piedzīvojumus, teksts mudina bērnus vērot apkārt notiekošo, īpaši dzīvnieku, šajā gadījumā kaķa, uzvedību.

Noskaties video, kurā Mart'Nália dzied mūzikla versiju par Kaķis :

6. Tauriņi

White

Zilais

Dzeltenais

Un melns

Viņi spēlē

Ņemot vērā

Skaistais

Tauriņi.

Baltie tauriņi

Viņi ir dzīvespriecīgi un atklāti.

Zilie tauriņi

Viņi mīl gaismu.

Mazie dzeltenie

Tie ir tik mīļi!

Un melnie...

Ak, kāda tumsa!

Šo dzejoli Viničijs sāk ar dažu krāsu uzskaitījumu un rada zināmu spriedzi lasītājā, kurš tikai tad tiek iepazīstināts ar tauriņiem.

Viņš attēlo šos vienkārši kukaiņi piešķirot katrai no tām īpašības atbilstoši krāsām, kas tām piemīt. Interesanti arī atzīmēt, ka šīs īpašības tiek attēlotas kā cilvēka īpašības kā to apliecina īpašības vārdi "sirsnīgs" un "jautrs".

Autors izmanto arī atskaņas un atkārtojumus, piešķirot muzikālu raksturu un veicinot fiksāciju atmiņā. Arī šis ir aprakstošs teksts, taču tajā nav attēlota nekāda aina vai stāsts.

Noskatieties video ar dziedātājas Gal Costa interpretāciju par dziesmu, kas tapusi, izmantojot šo dzejoli:

Lai uzzinātu vairāk, izlasiet: Vinicius de Moraes dzejolis As Borboletas.

7. bites

Bišu māte

Un mazās bites

Tie visi ir gatavi

Lai dotos uz ballīti

Zūnā, kas zune

Tur viņi iet dārzā

Spēlējot ar neļķēm

Valsis ar jasmīnu

No rozes līdz neļķēm

No neļķes līdz rožu

No rozes līdz bišu saitēm

Un atpakaļ pie rozes

Nāc un aplūko, kā viņi dod medu

Bites no debesīm

Nāc un aplūko, kā viņi dod medu

Bites no debesīm

Bišu māte

Viņa vienmēr ir nogurusi

Pannas nobarošana

Un neko citu nedara

Zūnā, kas zune

Tur viņi iet dārzā

Spēlējot ar neļķēm

Valsis ar jasmīnu

No rozes līdz neļķēm

No neļķes līdz rožu

No rozes līdz bišu saitēm

Un atpakaļ pie rozes

Nāc un aplūko, kā viņi dod medu

Bites no debesīm

Nāc un aplūko, kā viņi dod medu

Bites no debesīm.

Šis dzejolis ievieto mūs bišu visums Viņš mums arī pastāstīja, kā viņi organizējas, lai veiktu savu darbu, proti, ievāktu medu.

Dzejnieks detalizēti apraksta šo kukaiņu hierarhisko struktūru, ievietojot "bišu māti", "mazās bites" un "bišu māti". svētku atmosfēra Tomēr pēc tam tiek ziņots, ka bišu māte barojas bez lielas piepūles.

Vēl viens ievērības cienīgs elements ir onomatopeja, kas imitē bišu skaņu pantā "num zune que zune".

Skatiet muzikālo versiju ar dziedātāju Moraes Moreira:

8. mazais zilonis

Kur tu ej, zilonītis

Skrējiens pa ceļam

Tik nomākts?

Tu esi pazudis, mājdzīvnieks

Tu iestūmi kāju ērkšķī

Kā tu jūties, nabaga cilvēks?

- Es tiešām baidos

Es atradu mazu putniņu

Šajā īsajā dialogā starp dzejnieks un zilonēns Viničijs rāda fantāzijas ainu, kas ļauj skatītājiem izmantot iztēli un mentāli konstruēt šo notikumu.

Šajā gadījumā zilonis ir skumjš, apbēdināts, staigā bezmērķīgi. Tajā brīdī dzīvnieks sastopas ar dzejnieku, kurš viņam jautā šādas melanholijas iemeslu. Caur deminutīvu "elefantinho" mēs saprotam, ka tas ir kucēns, kas rada identifikāciju ar bērnu auditoriju.

Mazais zilonēns atbild, ka viņam ir ļoti bail no putna. Iznākums ir neparasts un pārsteidzoši, jo ir pretrunīgi domāt, ka tāds liels dzīvnieks kā zilonis varētu baidīties no maza putna.

Dziedātāja Adriana Calcanhoto ir izveidojusi šī dzejoļa muzikālu versiju, kuru varat aplūkot zemāk:

9. Peru

Glu! Glu! Glu!

Dodiet ceļu Peru!

Peru devās ekskursijā

Domājot, ka viņš ir pāvs

Tico-tico smējās tik smagi

Kas nomira no sastrēgumiem.

Peru dejo aplī

Uz ogļu riteņa

Kad tas ir beidzies, tev reibst galva

Par to, ka gandrīz nokrita uz grīdas.

Peru kādu dienu atrada sevi

Upītes ūdeņos

Viņš devās meklēt un teica.

Kāds pāva skaistums!

Glu! Glu! Glu!

Dodiet ceļu Peru!

Tītars ir vēl viens dzejolis, kas onomatopejas kā metodi, lai izveidotu oralitāte Šeit dzīvnieki ir attēloti kā cilvēki ar savām jūtām un ilgām.

Tā tītars parādās, iedomājoties, ka tas ir cits dzīvnieks - pāvs, kas tiek uzskatīts par elegantāku un skaistāku. Tiko-tiko putns domā, ka tas ir ļoti smieklīgi, bet tītars joprojām domā, ka tas ir pāvs.

Dzejoļa beigās mēs varam saskatīt atsauci uz grieķu mītu par Narciso Tāpat arī tītars sevi redz atspoguļotu straumē un redz skaistu dzīvnieku, pat atšķirīgu no tā, kāds viņš ir patiesībā.

Noskaties dziesmas video, ko dzied Elba Ramalho:

10. Pingvīns

Labs rīts, Pingvīns

Ja tas notiek šādi

Steidzaties?

Es neesmu ļauns

Nebaidieties

Baidās no manis.

Es tikai vēlos

Paplaukšķināt pa muguru

Savā koklētāja cepurē

Vai ļoti viegli

Astes vilkšana

No jūsu jakas.

Tāpat kā dzejolī par zilonīti, arī dzejolī par zilonīti Pingvīns Tomēr šajā gadījumā dzīvnieks neatbild, un tas liek lasītājam iztēloties, ko būtu teicis pingvīns.

Tekstā autors iepazīstina mūs ar mājdzīvnieks, kas ir apgrūtinājums Tad viņam tiek teikts, lai viņš nebaidās, jo patiesībā nodoms ir tikai tuvināšanās, iespējams, ar ziņkāre .

Interesants ir arī veids, kā dzejnieks apraksta putnu, it kā tas būtu tērpies mētelī, atsaucoties uz tā melnbalto krāsojumu, kas rada iespaidu, it kā tas patiesībā būtu tērpies mētelī.

Noskatieties, kā Čiko Buarkē dzied mūziklizēto versiju:

11. zīmogs

Vēlaties redzēt zīmogu

Esi laimīgs?

Tas ir par bumbu

Uz deguna.

Vēlaties redzēt zīmogu

Spiediet ar rokām?

Tas ir dot viņai

Sardīne.

Vēlaties redzēt zīmogu

Sākt cīņu?

Tas ir uzlīmēšanu viņas

Tieši vēderā!

Dzejolī Zīmogs Vinicius de Moraes izmanto arī kā literārā valodā tiek izmantota rēgsme Vārdi "ronis" un "bumba", "laimīgs" un "deguns", "palma" un "sardīne", bet pēdējā pantā - "cīņa" un "vēders".

Autors rada scenāriju, kurā mēs iztēlojamies roni, kas žonglē un klaigā ar rokām, kā tas notiek kādā parādīt Šajos šovos dzīvnieki reaģē uz pieradinātāju stimuliem, un skatītājiem rodas iespaids, ka tie ir laimīgi.

Tādējādi tiek radīts naratīvs, kurā mēs radām garīgus tēlus par roni, kas ir laimīgs un apmierināts vai pat dusmīgs, jo ir saņēmis dūrienu vēderā.

Toquinho dzied šī dzejoļa muzikālo versiju, skaties klipu:

12. O Ar (Vējš)

Es esmu dzīvs, bet man nav ķermeņa

Tāpēc man nav formas

Svars Man nav neviena no tiem

Man nav krāsas

Kad es esmu vājš

Mans vārds ir Brīze

Un, ja es svilpoju

Tas ir izplatīts

Kad es esmu spēcīgs

Mans vārds ir vējš

Kad es sajūtu smaržu

Mans vārds ir pum!

Gaiss (vējš) ir dzejolis, kurā autors parāda dažādus veidus, kādos var izpausties gaiss. Teksta struktūra ir veidota tā, lai tā būtu gandrīz uzminēšanas spēle .

Šeit Viničijs pēta materiālu īpašības sakot, ka gaisam nav formas, svara vai krāsas. Tas ir interesants veids, kā iepazīstināt bērnus ar šādiem jēdzieniem.

Dzejoļa beigas ir vēl viens akcents, jo autors pārsteidz klausītājus, runājot par pumpu. Kaut ko tādu, kas ir daļa no cilvēka fizioloģiskajām vajadzībām, bet kam cilvēki izvairās tuvoties, jo tas izraisa apmulsumu. Tomēr bērniem šī tēma ir traktēta daudz dabiskāk.

Noskatieties videoklipu ar dzejoli, ko mūzikā ieskaņojusi un dziedājusi grupa Grupo Boca Livre:

Kas bija Vinīcius de Moraess?

Vinicius de Moraes bija pazīstams dzejnieks un komponists Brazīlijā. 1913. gada 19. oktobrī viņš dzimis Riodežaneiro.

Tā kā viņš dod priekšroku liriskai dzejai (kas ļoti labi sader ar muzikalitāti), viņa draugs Toms Žobims viņu iesauca par "poetinha" (mazo dzejnieku).

Kreisajā pusē - Vinicius de Moraes. Labajā pusē - grāmatas pirmā izdevuma vāks. Noasa šķirsts (1970)

Dzejnieks ir izveidojis nozīmīgas muzikālas sadarbības ar tādiem vārdiem kā Toms Žobims, Toquinho, Badens Pauels, Žoao Žilbertu un Čiko Buarke. Viņa daiļradē ir tādas slavenas dziesmas kā, piemēram. Meitene no Ipanemas , Akvarelis , Trawler , Es zinu, ka es tevi mīlēšu un daudzi citi.

1980. gada 9. jūlijā Vinicius jutās slikti un nomira savas mājas vannā. 1980. gada 9. jūlijā viņš kopā ar draugu Toquinho pabeidza bērnu plates 2. sējumu. Noasa šķirsts .

Neapstājieties šeit, lasiet arī :