18 slavenas dziesmas pret Brazīlijas militāro diktatūru

Pat autoritārisma un cenzūras pakļautajā Brazīlijā mākslinieki atteicās klusēt. Brazīlijas militārās diktatūras laikā (1964-1985) kultūrā pastāvēja neskaitāmas pretošanās formas.

MPB (Brazīlijas populārā mūzika) bija viens no galvenajiem denunciācijas instrumentiem, lai cīnītos pret sistēmas ideoloģisko kontroli. Bez vārda brīvības viņiem nācās izgudrot kodus, metaforas un vārdu spēles, lai sazinātos ar sabiedrību.

Neraugoties uz neskaitāmajiem cenzūras, vajāšanas un izsūtījuma gadījumiem, ar kuriem šiem mūziķiem nācās saskarties, viņu daiļrade joprojām ir vēstures un nacionālās kultūras pagrieziena punkts.

1. Kausiņš Chico Buarque un Milton Nascimento

Tēvs, atņem no manis šo biķeri

No sarkanvīna asiņu

Kausiņš ir viena no Čiko Buarkes slavenākajām dziesmām un viena no svarīgākajām militārās diktatūras perioda pamfletu himnām. Lai gan tā tika sarakstīta 1973. gadā, tā tika cenzēta un izdota tikai piecus gadus vēlāk, 1978. gadā.

Izmantojot metaforas un dubultnozīmes, Čiko asi kritizē autoritāro valdību. Citējot Bībeles fragmentu (Mk 14, 36), viņš, šķiet, salīdzina Jēzus ciešanas Golgātā ar Brazīlijas tautas ciešanām.

Tādējādi kauss tiktu piepildīts ar to cilvēku asinīm, kuri tika spīdzināti un nogalināti no vardarbīgās valsts rokām. No otras puses, līdzības dēļ starp vārdiem "kauss" un "aizvērt", tas attiecas uz to. apspiešana un klusēšana, kas kļuvusi par ikdienu. .

Cik grūti ir klusi pamosties

Ja nakts melnumā es sevi sabojāju

Es gribu uzsākt necilvēcīgu kliedzienu

Tas ir veids, kā tikt uzklausītam

Viss šis klusums mani apstulbina

Apstulbināts es palieku uzmanīgs

Stendos jebkurā brīdī

Redzot briesmoni, kas iznāk no lagūnas

Diktatūras "briesmonis" bija mūžīgi klātesošs drauds, kas, šķiet, pamazām tuvojās, atstājot subjektu pastāvīgā trauksmes stāvoklī.

Viņš baidās, ka kļūs par nākamo tolaik ierastās prakses mērķi: militārā policija naktīs iebruka mājās un aizveda cilvēkus, daudziem pazūdot uz visiem laikiem.

Izlasiet arī pilnu dziesmas Chalice analīzi.

2. Prieks, prieks, prieks Caetano Veloso

Pastaiga pret vēju

Nekādu rokdarbu, nekādu blēdību

Tropikālistu kustības notikums, Prieks, prieks, prieks Lai gan dziesma konkursā ierindojās ceturtajā vietā, tā bija publikas iecienītākā un guva milzīgus panākumus. 1967. gadā tā tika prezentēta ierakstu festivālā.

Stagnācijas un brīvības trūkuma laikā dziesmā tika ierosināts kustība un pretestība Kaetano runāja par staigāšanu "pret vēju", tas ir, pret virzienu, kurā viņš tika virzīts.

Nekādu rokdarbu, nekādu blēdību

Nekas jūsu kabatā vai rokās

Es gribu turpināt dzīvot, mīlēt

Es

Kāpēc ne, kāpēc ne

Kā vēlāk paskaidroja Kaetano, dziesma ir stāsts no pirmās personas par jaunu vīrieti, kurš klīst pa pilsētu.

Atsaucoties uz populārās kultūras elementiem, viņš ieskicē sava laika portrets jaunietis, kurš jūtas pazudis un vēlas bēgt, bet nezina, kurp.

Izlasiet arī pilnu dziesmas Alegria, Alegria analīzi.

3. Lai neteiktu, ka neesmu pieminējis ziedus Geraldo Vandré

Nāc, iesim, gaidīšana nav zināšana

Kas zina laiku, negaida, kad tas notiks.

Lai neteiktu, ka neesmu pieminējis ziedus ko sarakstīja un dziedāja Žeraldo Vandrē, ir viena no slavenākajām himnām, kas vērsta pret Brazīlijas militāro diktatūru.

Dziesma, kas pazīstama arī kā "Caminhando" (Maršs), tika prezentēta 1968. gada Starptautiskajā dziesmu festivālā un ieguva otro vietu. Ļoti politiskais dziesmas teksts piesaistīja režīma uzmanību, un mūziķim nācās pamest valsti.

Skolās, ielās, laukos, ēkās

Mēs visi esam karavīri, bruņoti vai nē.

Staigā un dzied un seko dziesmai

Mēs visi esam vienlīdzīgi, rokas salocītas vai nē

Mīlestība prātā, ziedi uz zemes

Drošība priekšā, vēsture rokā

Staigā un dzied un seko dziesmai

Jaunas mācību stundas apguve un mācīšana

Mūzika ar elementiem, kas atgādina gājienos, protestos un demonstrācijās izmantotās skandēšanas, ir kā... aicinājums uz vienotību un kopīgu rīcību Vandrē stāsta par Brazīlijas tautas postu un ekspluatāciju, parādot, ka visiem sociālajiem slāņiem ir kopīgi jācīnās par brīvību.

Mūzika uzsver, ka visiem, kas apzinās apspiesto realitāti, ir atbildība rīkoties Viņi nevar pasīvi gaidīt, kad situācija uzlabosies.

Lasīt arī pilnu analīzi par dziesmu Pra não dizer que não falei das flores.

4. Dzērājs un balansētājs , Elis Regina

Cry

Mūsu maigā dzimtene

Marijas un Klarisas raud

Brazīlijas augsnē

Dzērājs un balansētājs ir dziesma, ko 1979. gadā sarakstīja Aldirs Blancs un Žoao Bosko un ierakstīja dziedātāja Elis Regina. Dziedājums "valkājot sēru", šķiet, atspoguļo cilvēku apjukums un skumjas Brazīlijas tauta, kas cieta no brīvības gala.

Pati Dzimtene raud kopā ar visām to mātēm, sievām, meitām un dzīvesbiedriem, kurus aizveda militārā policija. Nosaucot mākoņus par "spīdzinātām vietām", dziesmas tekstā tiek nosodīti spīdzināšanas un nāves gadījumi, kas vairojās visā valstī.

Viņš izplūst no "Brazīlijas nakts" (metafora diktatūrai) ikdienas "nosmakuma", viņš atceras "tik daudzus cilvēkus, kas aizbrauca", izsūtītos, kuri bēga, lai izdzīvotu.

Bet es zinu, ka šādas smeldzīgas sāpes

Tas nebūs bezjēdzīgi

Cerība

Dejošana pa trošu ar lietussargu

Un katrā šīs līnijas posmā

Jūs varat savainoties

Neveiksme!

Līdzsvarota cerība

Jūs zināt, ka katra mākslinieka izstāde

Tai jāturpina

Neraugoties uz kompozīcijas disforisko toni, pēdējās strofās ieskanas uzmundrinājuma vēstījums Elisa līdzgaitniekiem un laikabiedriem.

Pat tik daudzu ciešanu apstākļos cerība ir "staiga staigātāja" un stāv taisni. Brazīliešiem, īpaši māksliniekiem, ir jāturpina dzīvot, ticot, ka pienāks labākas dienas.

5. Es gribu izvietot savu bloku uz ielas Sérgio Sampaio

Daži saka, ka es gulēju cepurē

Ka es pazaudēju muti, ka es aizbēgu no cīņas

ka es nokritu no zara un neredzēju izeju ārā.

ka es nomiru no bailēm, kad nūja salūza

Es gribu izvietot savu bloku uz ielas ir 1973. gadā tapusi dziesma, kurā Seržo Sampaio pauž savu trauksmes sajūta nobijies, šis puisis, šķiet, runā parasto brazīliešu vārdā, parādot vispārējo neapmierinātību un pastāvīgu teroru.

Tas ir arī kritiku par Médici valdību un šķietamo "ekonomikas brīnumu". kas tika reklamēts ar politiskās propagandas palīdzību.

Es gribu izvietot savu bloku uz ielas

Spēlēt, stenēt

Es gribu izvietot savu bloku uz ielas

Gingar, dot un pārdot

Es, piemēram, gribēju to un to.

Par mārciņu vairāk, par krītiņu mazāk.

Vai tas ir tas, kas man ir nepieciešams, vai vispār nav

Es gribu, lai ikviens šajā karnevālā

Sampaio, tāpat kā daudzi viņa paaudzes pārstāvji, vēlas redzēt tikai savu "bloco uz ielas", citiem vārdiem sakot, jaunatni vienotu un jautru. Karnevāls, kas, kā zināms, ir prieka un atbrīvošanās laiks, parādās kā pretlīdzeklis pastāvīgajām represijām.

Tādējādi ar šo dziesmu mūziķis pauda vēl vienu pretestības formu: pretestību, ko "nemieri", kas izaicināja konservatīvismu. spēkā.

6. ka Hug , Gilberto Gil

Mans ceļš apkārt pasaulei

Es izsekot sevi

Bahia man jau ir devis

Lineāls un kompass

Es esmu tas, kurš zina par mani

Uz veselību!

Šis apskāviens ir 1969. gadā sarakstīta un dziedāta Gilberto Gila dziesma. atvadu vēstījums .

Saskaroties ar visu cenzūru un vajāšanu, viņš saprot, ka viņam ir jādodas prom, lai "veidotu savu ceļu pasaulē", kā vien viņš vēlas. Gil parāda, ka viņš ir pašiniciatīvas Viņš ir vienīgais, kurš var pārņemt kontroli pār savu dzīvi un gribu, plānojot atgūt zaudēto brīvību un neatkarību.

Sveiki, Riodežaneiro

Uz veselību!

Visi Brazīlijas iedzīvotāji

Uz veselību!

Atvadoties no vairākām slavenām Riodežaneiro pilsētas vietām, tostarp Realengo, kur viņš bija ieslodzīts, viņš gatavojas aizbraukt. Viņa vārdi liek domāt, ka tas ir kaut kas īslaicīgs: Žils zināja, ka kādu dienu viņš atgriezīsies.

7. Par spīti jums, Chico Buarque

Šodien tu esi priekšnieks

Jūs to teicāt, jūs to teicāt.

Nav diskusiju, nav

Mana tauta šodien staigā

Runājot no malas un skatoties uz grīdas

Redzi?

Jūs, kas izgudroja šo valsti

Izgudrots, lai izgudrotu

Visa tumsa

Tu, kas izgudroja grēku

Viņš aizmirsa izgudrot piedošanu

Adresēts militārajai valdībai, Neskatoties uz jums ir skaidrs un drosmīga provokācija Dziesmu 1970. gadā sarakstīja un ierakstīja Čiko Buarke, taču tolaik tā tika cenzēta un izdota tikai 1978. gadā.

Atkārtojot sākuma pantiņu "Rīt būs cita diena", Čiko parādīja, ka cerība nav mirusi, ka cilvēki joprojām gaida režīma krišanu.

Ja tagadnē tauta autoritārismam un represijām stājās pretī ar "savaldītu kliedzienu", mūziķis zināja, ka nākotnē viss mainīsies. Tādējādi viņš uzdrošinājās kā uzmundrinājuma veidu sapnis par brīvību .

Neskatoties uz jums

Rīt būs vēl viena diena

Es tev jautāju, kur tu paslēpies

No milzīgās eiforijas?

Kā jūs aizliegsiet

Kad gailis uzstāj, ka jādzied?

Jauna ūdens dīgšana

Un mēs mīlam viens otru nepārtraukti

Saullēkts simbolizēja jauna laika dzimšanu, beigas skumjām un tumsai, kas valdīja valstī. Lai gan viņu cenzēja un vajāja policija, mūziķis neatlaidīgi izaicināja iedibināto varu un iedrošināja savus klausītājus.

Dziesma nodod izturība Noguris un vairs nebaidoties, Čiko Buarkē draudēja autoritārajam režīmam, paziņojot, ka tuvojas tā gals.

Jums būs rūgti

Redzot rītausmu

Neprasot jūsu atļauju

Un es nomiršu no smiekliem

Un šī diena pienāks

ātrāk, nekā jūs domājat

8. Ir aizliegts aizliegt Caetano Veloso

Un es saku nē

Un es saku nē nē

Es saku:

Ir aizliegts aizliegt

Ir aizliegts aizliegt

Caetano Veloso komponēja Ir aizliegts aizliegt 1968. gadā - šausmīgajā gadā Brazīlijas vēsturē, kura kulminācija bija Institucionālais akts Nr. 5. AI-5 Tā noteica iepriekšēju kultūras un preses cenzūru, nesankcionētu publisku sapulču nelikumību un to pilsoņu tiesību apturēšanu, kurus uzskatīja par sistēmas ienaidniekiem.

Nākamajā gadā dziedātāja kopā ar grupu Mutantes prezentēja šo tēmu III Starptautiskajā Kanādas festivālā (III Festival Internacional da Canção).

Tas ir tas, par ko es sapņoju, kas ilgst mūžīgi

Tas ir tas, pie kura es atgriezīšos.

1968. gada maijā Parīzē augstskolu studenti uzsāka kustību, kas noveda pie ģenerālstreika un vairāku dienu konfliktiem starp iedzīvotājiem un policiju. Cita starpā jaunieši pieprasīja paradigmu maiņu izglītībā un sabiedrībā kopumā, cīnoties pret konservatīvismu.

Iedvesmojoties no franču sociālajām kustībām, Kaetano par savu moto izmantoja vienu no to saukļiem: "Aizliegt ir aizliegts! Brazīlijas kontekstā šie vārdi ieguva lielāku nozīmi nekā jebkad agrāk. pēkšņi aizliegumi, kas vairojās .

Atsacīdamies no tā visa, sacēlies un pretojoties, dziedātājs atgādināja klausītājiem, ka mums visiem jābūt tādiem, par kādiem sapņojam, nevis tādiem, kādiem esam spiesti būt. Vairāk nekā nosodījuma dziesma tā ir himna nepaklausībai .

9. Kāda ir šī valsts līdz Legião Urbana

Graustu rajonos, Senātā

Netīrumi visur

Konstitūciju neviens neievēro

Bet visi tic valsts nākotnei

Kas tā par valsti?

Kas tā par valsti?

Kas tā par valsti?

Dziesmu 1978. gadā sarakstīja Renato Russo, lai gan tā tika ierakstīta tikai deviņus gadus vēlāk, tādējādi piešķirot nosaukumu grupas Legião Urbana trešajam albumam.

Dziedātājs atzina, ka kavējies ar dziesmas izdošanu, jo cerējis, ka situācija uzlabosies un dziesma pārstās būt jēdzīga. Tomēr gandrīz desmit gadus vēlāk viss palika pa vecam.

Tēma uzsāk spēcīgu sociālo kritiku, parādot Brazīliju kā valsti, kurā valda nesodāmība, noteikumu trūkums un korupcija. vispārināti.

Bet Brazīlija kļūs bagāta

Izveidosim miljonu

Kad mēs pārdodam visas savas dvēseles

No mūsu indiāņiem izsolē

1987. gadā valsts piedzīvoja sarežģītu periodu: lai gan valsts vairs nebija armijas rokās, tiešas vēlēšanas joprojām nenotika. 1985. gadā vēlēšanu kolēģijā ievēlētais Tankredo Nevess nomira, pirms stājās pie varas.

Viņa vietnieks Hosē Sarnijs bija atbildīgs par valsti un izveidoja Cruzado plāns Tas bija ekonomisko pasākumu kopums, kas ieviesa jaunu valūtu un beidzās neveiksmīgi.

Renato Russo izrāda savu izbrīnu, savu šoku un skumjas, apšaubot motivāciju, ko izvirza tauta, kura ignorē savu cilvēku ciešanas un rūpējas tikai par naudu.

Izlasiet arī dziesmas Que país é este detalizētu analīzi.

10. Tāpat kā mūsu vecāki, Elis Regina

Tāpēc uzmanies, mana mīļā

Aiz stūra ir briesmas

Viņi uzvarēja un signāls

Mums tas ir slēgts

Mēs esam jauni...

Tāpat kā mūsu vecāki ir Belchiora dziesma, kas sacerēta un ierakstīta 1976. gadā, bet kļuvusi pazīstamāka tajā pašā gadā izdotajā Elis Reginas versijā.

Šī tēma ir veltīta jauniešu paaudzei, kas pieredzēja brīvības atņemšanu un bija spiesta mainīt savu dzīvesveidu diktatūras ieviešanas dēļ.

Kustības moto "Miers un mīlestība", ko raksturo jautājumi, eksperimenti un kustības moto "Miers un mīlestība", ir "Miers un mīlestība". hipijs Viņu ikdienas dzīve ir pārvērsta bailēs, vajāšanās un pastāvīgos draudos.

O kultūras un sociālā regresija radīja šajos jauniešos ciešanu un neapmierinātību, it kā viņu laiks būtu nozagts un viņu kārta nekad nebūtu pienākusi.

Manas sāpes ir saprast

Lai gan esam darījuši visu, ko esam darījuši.

Mēs joprojām esam tādi paši un dzīvojam

Mēs joprojām esam tādi paši un dzīvojam

Tāpat kā mūsu vecāki...

Tādējādi dziesma ilustrē tā laika paaudžu konfliktu. Lai gan viņi domāja citādi un cīnījās par brīvību, šie jaunieši galu galā tika notiesāti dzīvot saskaņā ar to pašu konservatīvo morāli, ko iepriekšējā paaudze.

11. Vispārīga uzvedība Gonzaguinha

Jums vienmēr jāizskatās dzīvespriecīgam

un teikt: viss ir uzlabojies

Jums ir jālūdz par priekšnieka labumu

un aizmirst, ka esi bezdarbnieks.

Gonzaguinha bija viens no mūziķiem, kas visvairāk kritizēja militāro diktatūru, režīmam cenzējot vairāk nekā 50 dziesmu. Starp tām ir arī viņa pirmais hits, Vispārīga uzvedība 1972. gadā.

Dziesma tās skarbuma dēļ šokēja sabiedrību, un Gonzaguinha tika nodēvēts par teroristu un iesaukts par "aizvainojumu dziedātāju". Dziesmas tekstā mūziķis uzrunā Brazīlijas pilsoņus, komentējot pašreizējo valsts nedrošību.

Neskatoties uz visu apspiestību, badu un nabadzība, kas maskēta par "ekonomikas brīnumu", Tad tā būtu vispārējā uzvedība: nesūdzēties, atsvešināties, izlikties laimīgam.

Jums ir jāiemācās nolaist galvu uz leju

Un vienmēr sakiet: "Liels paldies."

Tie ir vārdi, kas joprojām ļauj jums teikt

Par to, ka ir labi disciplinēts cilvēks

Tāpēc tai tas jādara tikai tautas labā.

Viss, kas ir noteikts

Lai uzvarētu Fuscão Pēdējā spriedumā

Un diploms par labu uzvedību

O bailes un pasivitāte Kā provokāciju viņš jautā "Zé", kas Brazīlijā ir ierasts vārds, ko viņš darīs, ja viņi nozags karnevālu, kas šķiet pēdējais prieka un kolektīvās brīvības cietoksnis.

Mūzika galvenokārt apšauba šo aklo paklausību kas lika pilsoņiem dzīvot un mirt saskaņā ar patvaļīgi uzspiestiem noteikumiem.

12. slēgts signāls Paulinho da Viola

Sveiki, kā jums klājas?

Es eju, kā tu?

Labi, es braukšu līdzi

Ieņem manu vietu nākotnē, un tu ?

Labi, es dodos meklēt

No mierīga miega, kas zina...

Signāls slēgts ir Paulinju da Violas sarakstīta un dziedāta dziesma, ar kuru viņš 1969. gadā uzvarēja V Festivālā da Música Popular Brasileira. Dziesma, kas diezgan atšķiras no dziedātāja ierastā reģistra, izraisīja dīvainību un iekaroja publikas uzmanību.

Dziesmā divi cilvēki satiekas satiksmē un sarunājas pa automašīnas logu, kamēr luksoforā deg aizvērtā gaisma. Tomēr dialogā slēpjas dziļāks vēstījums, nekā tas varētu šķist pirmajā mirklī. Svarīgāki par viņa vārdiem ir viņa klusēšana to, ko viņi gribēja pateikt, bet nevarēja.

Tik daudz kas man bija jāsaka

Bet es pazudu ielu putekļos

Arī man ir ko teikt

Bet atmiņas man izbēg no atmiņas

Lūdzu, zvaniet, man vajag

Ātri iedzeriet kādu dzērienu

Pēc nedēļas

Signāls ...

Es tevi gaidu

Tas atvērs...

Lūdzu, neaizmirstiet,

Ardievas...

Pats nosaukums, šķiet, ir apspiestības metafora Šajā ziņā varam pieņemt, ka subjekti runā neskaidri nevis tāpēc, ka viņiem ir steigā, bet gan tāpēc, ka viņi nevar runāt brīvi, jo baidās no represijām.

Lai gan tajā nebija tiešas atsauces uz valdību, tā bija protesta dziesma. Klausītāji, kuri klausījās un dalījās tajā pašā sociālajā kontekstā, spēja aizpildīt dziesmas nepilnības un saprast tās vēstījumu.

13. pamosties mīlestība Chico Buarque

Pamosties, mīlestība

Man tikko bija murgs

Es sapņoju, ka ārā ir cilvēki

Klauvē pie vārtiem, cik nomācoši

Tas bija grūts viens, ļoti tumšā automašīnā

Mans svētais radījums

Zvaniet, zvaniet, zvaniet tur

Zvani, zvani zaglim, zvani zaglim

1973. gadā Čiko Buarkē jau bija tik daudzkārt cenzēts, ka vairs nevarēja parakstīt skaņdarbus. 1973. gadā viņš izdeva albumu Signāls slēgts ar draugu sarakstītām dziesmām, tostarp Pamosties Mīlestība, parakstījis Žulinju da Adelaide, kas ir viens no viņa pseidonīmiem.

Dziesmā subjekts pamodina savu partneri, lai pastāstītu viņai, ka viņš sapņojis, ka viņu sapņo nakts laikā policija aizturēja Čiko vairs necenšas to slēpt, bet rāda ar pirkstu uz ienaidnieku - "cieto". Nosaukums darbojas kā saīsinājums no "diktatūra" un arī kā īpašības vārds, kas apzīmē tās neelastību un vardarbību.

"Zvanīt zaglim" ir viens no slavenākajiem dziesmas pantiem: kad policija, kurai vajadzētu mūs aizsargāt, uzbrūk mums, kam mēs varam zvanīt, lai mūs aizstāvētu? Čiko ierosina, ka. tā laika vara bija noziedzīgāka par pašiem bandītiem.

Ja es paņemu dažus mēnešus

Dažreiz jums ir ērti ciest

Bet pēc gada es nebraucu

Uzvelciet savu svētdienas labāko

Un tu vari mani aizmirst

Pirms aizvešanas šis puisis atvadās no sievas un lūdz viņai turpināt dzīvi, ja viņš neatgriezīsies. Fragments atsaucas uz daudzu "režīma ienaidnieku" likteni: naktī aģenti viņus izvilka no gultas un viņi vienkārši pazuda, t. i., tika nogalināti.

14. Svētdiena parkā , Gilberto Gil un Os Mutantes

Saldējums ir zemeņu

Tas ir sarkans!

Oi, vērpšana un roze

Tas ir sarkans!

Oi vērpšana, vērpšana

Tas ir sarkans!

Oi, griešanās, griešanās, griešanās...

Svētdiena parkā ir 1967. gadā sarakstīta un dziedāta Gilberto Žila dziesma. Tajā pašā gadā dziedātājs ar šo tēmu uzstājās III Festival de Música Popular grupas Mutantes pavadībā un ieguva otro vietu. Tā ir stāsts, kas vēsta par diviem vīriešiem: Žozē, "jautrības karali", un Žuau, "apjukuma karali".

Svētdien Žuans nolemj nestrīdēties un dodas uz randiņu ar Žuljanu parkā. Žozē, ieraudzījis, ka viņa draugu pavada meitene, kas viņam patīk, pārstāj būt rotaļīgs un kļūst nikns. Greizsirdības lēkmes laikā viņš nogalina pāri ar nazi.

Paskaties uz nazi!

Paskaties uz asinīm uz viņa rokas

Ê, José!

Juliana uz grīdas

Ê, José!

Vēl viens kritušais ķermenis

Ê, José!

Tavs draugs Žoao

Ê, José!

Rītdienas gadatirgus nav

Ê, José!

Būvniecība vairs netiek veikta

Ê, João!

Nekādu spēļu vairs nav

Ê, José!

Nekādu neskaidrību vairs nav

Ê, João!

Dziesma, kas sākas kā nevainīgs stāsts par svētdienu parkā, drīz vien iegūst vardarbīgas un draudīgas aprises. Satraucoša, mūzika nodod nevainīgu stāstu par svētdienu parkā. nenovēršamu briesmu sajūta Vardarbība, kas uzliesmo cilvēku dzīvēs un galu galā kļūst par viņu bojāeju.

15. lidot zupā , Raul Seixas

Es esmu muša

Kas piezemējās tavā zupā

Es esmu muša

Kas krāsots, lai jūs ļaunprātīgi izmantotu

Es esmu muša

Tas traucē jūsu miegu

Es esmu muša

Tavā istabā čukst

Lidot zupā ir slavena Raula Seišasa tēma, kas iekļauta viņa pirmajā albumā. Krig-Ha, Bandolo! Šķietami bezjēdzīga, dziesma saglabā spēcīgs vēstījums par pretestību Tajā subjekts identificējas ar mušu - mazu kukaiņu, kas, šķiet, eksistē, lai kaitinātu citiem.

Runājot ar militāristiem, viņš paziņo par sevi kā par mazu spārnotu būtni, kas ir tur, lai traucēt Neraugoties uz represijām, Rauls un viņa laikabiedri turpināja. cīņa pret konservatīvismu lai gan viņš zināja, ka cīņa vēl nebūt nav beigusies.

Un tas nav lietderīgi

Nāc un attīrīt mani

Jo pat DDT

Tādējādi jūs varat mani iznīcināt

Jo jūs nogalināt

Un cits nāk manā vietā

Tomēr, ja diktatūra turpinājās, turpinājās arī pretošanās. Rauls Seišass vērš uzmanību uz to, ka "diversanti", kas vairojās. Bija skaidrs, ka nogalināt vienu nav vērts, jo vienmēr varēja nākt vēl citi.

Ar metaforu, kas līdzinās mušai zupā, dziedātājs izcili rezumēja. dzīvesveids "pretēji graudiem". Tā ir par kontrkultūru, par reaģēšanu un izdzīvošanu haosa apstākļos.

Uzzini vairāk par Lidot zupā un citi lieliski Raula Seikšas hiti.

16. Jorge Maravilha Chico Buarque

Un nekas nav labāks par pārtraukumu pēc neveiksmes

Par manu sirdi

Un nav jēgas palikt, tikai palikt

Raudāt, rēkt, līdz brīdim, kad, nē, nē, nē, nē

Un, kā jau teica Jorge Maravilha

Pilns saprāta

Labāk meita rokā

nekā divi vecāki, kas lido

Mūzika Jorge Maravilha 1973. gadā izdeva Čiko Buarkē (Chico Buarque), un dziesmas tekstu sarakstīja viņa pseidonīms Žulinju da Adelaida (Julinho da Adelaide). nav jēgas samierināties un žēloties. Tāpēc Čiko devās cīnīties, kas viņa gadījumā nozīmēja radīt protesta dziesmas pret diktatūru.

Lai gan tas satrauca Brazīlijas sabiedrības vecākos un konservatīvākos slāņus, Čiko bija... jaunākās paaudzes sirdsapziņas iekarošana. .

Es tev nepatīkos, bet tava meita patīk.

Es tev nepatīkos, bet tavai meitai patīk.

Kad atklājās, ka Julinho da Adelaide un Chico Buarque ir viena un tā pati persona, sākās aizdomas. Sabiedrība domāja, ka dziesma ir vērsta pret ģenerāli un prezidentu Ernesto Geiselu, kura meita bija paziņojusi, ka ir dziedātāja fane.

Tomēr Čiko to noliedza un pastāstīja patiesību: reiz, kad viņu arestēja DOPS (Politiskās un sociālās kārtības departaments), viens no aģentiem izmantoja izdevību lūgt viņa meitai autogrāfu.

17. pavasaris zobos , Sausā un mitrā veidā

Kam ir sirdsapziņa būt drosmīgam

Kam ir spēks zināt, ka tas pastāv

Un pašā zobratu centrā

Izgudrojiet pret atsperi, kas pretojas

Pavasaris zobos ir grupas Secos & amp; Molhados dziesma, kas ierakstīta 1973. gadā un kurai vārdus sarakstījis Žoao Apolināriū. Apolināriū bija portugāļu dzejnieks, kurš Salazara diktatūras laikā devās trimdā uz Brazīliju un cīnījās pret fašismu. Viņš bija arī Žoao Rikardo tēvs, kurš grupas vajadzībām iemūžināja viņa dzejoļus.

Iedvesmojošie dziesmu vārdi mums atgādina, ka lai pretotos, ir jābūt stipram, drosmīgam un apzinīgam. Pat vissmagākās sakāves vai "vētras" priekšā mums ir jāizdzīvo, jāsaglabā kaut neliela cerība, jātur "atspere zobos".

Kurš nepadodas pat sakāves gadījumā

Tie, kas ir zaudējuši, nekad izmisumā

Un vētras apvīta, atdalīta

Starp zobiem atrodas atspere

18. El Rey , Sausā un mitrā veidā

Šī dziesma, kuras autori ir Žersons Konrāds un Žoao Rikardo, ir iekļauta pirmajā Secos & amp; Molhados albumā, kas tika izdots 1973. gadā.

Es redzēju, kā El Rey staigāja pa četrām kājām.

No četriem dažādiem puišiem

Un četri simti šūnu

Pilns ar cilvēkiem

Es redzēju, kā El Rey staigāja pa četrām kājām.

Ar četrām spīdīgām kājām

Un četri simti nāves gadījumu

Es redzēju, kā El Rey staigāja pa četrām kājām.

No četrām pievilcīgām pozām

Un četri simti sveču

Izgatavots no elfiem

Portāla ievietošana portugāļu tautas mūzikas elementi El Rey atsaucas uz vecajām bērnudārza rīmēmām un piedāvā maigu un šķietami vienkāršu melodiju.

Tomēr tas, ko mums parāda dziesmu teksti, ir spēcīga monarhijas neierobežotās varas kritika. senos laikos, un, skatoties dziļāk, a mūsdienu diktatorisko režīmu kritika. kā kontekstā, kurā mūzika tika radīta.

Tādējādi šī darba ģenialitāte izpaužas tieši kontrastā starp formu un saturu.

Gēnijs Kultūra in Spotify

Klausieties šīs un citas dziesmas par militāro diktatūru in atskaņošanas saraksts ko esam jums sagatavojuši: